|
Sarakstīja Negaiss
|
|
26. jūnijs 2006 |
 Gae Bolg jau ticis iepriekš Piparmētrā aprakstīts, taču kopš apraksta tapšanas ir tapis jauns albūms, šis albūms.
Gae Bolg ir pazīstams ar savu pompozo, viduslaicīgo neofolk mūziku, arī šis albūms attāli ieturas tajā pat tematikā, taču pompozitāti ir nomainījis garīgums, sāpes un pārdomas par esību, bet pati mūzika ir daudz pieklusinātāka un nav vairs skaļa un nebēdnīga. Un tam ir saprotams iemesls, jo "Requiem" ir veltīts visiem tiem Gae Bolg mūziķa Eric Roger radiem, kuri aizsaulē aizgājuši pēdējo trīs gadu laikā, tātad mūzika un dziesmas ir intīmas un īpaši tuvas paša mūziķa izjūtām, taču tas to nepadara par pārāk subjektīvu un vāju veikumu, kā to varbūt varētu iedomāties.
Kā jau teicu, mūzika ir skumja un sāpīga, visnotaļ neofolk, un Gae Bolg pierastā viduslaiku tematika nav noteicošā, taču visnotaļ joprojām ir jūtama, un, lai gan "Requiem" ir vēl atšķirīgāks no "standarta" Gae Bolg kā iepriekšējais "Aucassin et Nicolette" albūms, visi Eric Roger mūzikas cienītāji bez grūtībām tajā atpazīs Gae Bolg, vēl jo vairāk tāpēc, ka dažas dziesmas ir atrodamas arī agrākajos albūmos.
Šajā albūmā dominē sakrālā tematika, un daudzas dziesmas izklausās, it kā būtu domātas baznīcai vai bēru ceremonijai, tātad nekas tāds, ko klausīties kā "background" mūziku, jo tā ir pietiekami nopietna un smaga, taču Gae Bolg cienītājiem nav pamata skumjām, ka Eric Roger tagad radīs tikai tādu mūziku. Pēc visām pazīmēm tas ir vienas reizes albūms, kuru mākslinieks izmanto, lai atbrīvotu visas tās emocijas, kas viņā sakrājušās savu radinieku nāves dēļ.
Albūms tiek ieteikts visiem Gae Bolg cienītājiem un visnotaļ ir cienīgs ieņemt vietu starp citiem Eric Roger veikumiem, taču tiem, kuri pirmoreiz saskaras ar Eric Roger daiļradi, labāk paklausīties kādu no iepriekšējiem albūmiem, piemēram, "Tintangel" vai "L'appel de L'ankou", jo šis var izrādīties par smagu un skumju.
Par Gae Bolg kā tādu lasīt šo apskatu.
|
Mūzikas apskati 