Apokaliptiskā folka pamatliceji - smalki un intelektuāli.
Dižgaru noguršana uz viņiem sāka attiekties tikai pēc vismaz 15, bet vispār jau kādiem 20 gadiem hiperaktīvas mūzikālās darbības. Uz grauda ņemot, C93 melogrāfiju var apskatīt 3 lielos posmos - agrīnais (1983-1989), vidējais (1990-1999) un jaunākais (no 2000). Man, protams, pie sirds vislabāk iet vidējais ar tādām klasiskām platēm kā Horsey, Thunder Perfect Mind, Soft Black Stars, Lucifer Over London, Hitler as Kalki, Island (ar Hilmāru Ornu Hilmarsonu) un, neapšaubāmi, All The Pretty Little Horses! Taču, piemēram, nevar viennozīmīgi pateikt, kas ir labākā C93 dziesma, tāpēc ka tādu ir teju vai ap pussimtu, pie tam turpinājumos!! Āāāāā, Tree, The Death of the Corn, A Song for Douglas After He's Dead, Hitler as Kalki, Imperium, Lucifer Over London, Sick Sick Sick of Six Six Six, Broken Birds Fly, When The May Rain Comes, All The Pretty Little Horses, This Carnival Is Dead And Gone, The Descent Of Long Satan And Babylon, In The Heart Of The Wood And What I Found There, Mary Waits In Silence, Crowleymass, nu jūs jau sapratāt.
Un Deivids Tibets manās acīs ir trakoti charismātizks headcase (saka, ka katolis, bet es neticu). Vairāk tādu vajadzētu! Visuresošā poēts, tāds kā morisons kubā, kurš šķiet tekstus pirms dziesmām neraksta, lai gan to ir tik daudz daudz daudz un tie ir ļoti krāsaini... Ir arī viņiem sava mitoloģija ar Maldororu, Imperiumu, Kristu, Jaunavu Mariju, pasaku mežu, Hitleru, Kalki u.c. arhetipiskiem personāžiem... viss tā smuki, ikoniski ar kristīgā misticisma, psihoanalīzes un okultisma motīviem caurvīts, un mūzika arīdzan garīga un hipnotizējoša.
Tātad, tiem oriģinālās mūzikas baudītājiem, kam vēl līdz šim Current 93 ir bijis pazīstams tikai kā vārds vai iespējamība, šī trūkuma novēršana ir vienkārši imperatīva! /Bauda/ Diskogrāfija: http://www.discogs.com/artist/Current+93 |