Wolfsblood

Tā to mūzikas stilu dēvē pats mākslinieks, ar kuru man ir sanācis pāris reizes parunāt internetā, un es piekrītu viņa klasifikācijai. Tas ir kaut kas līdzīgs neofolk, dark ambient un folk apvienojumam neaizmirstamā pagāniskā kompozīcijā.

Klausoties rodas asociācijas ar tumšiem, dziļiem mūžamežiem, elku tēliem, rituāliem un bronzas laikmeta vai senāku Eiropu. Caur ādu pilnīgi sāk lēkāt sen izdzisušo ugunskuru dzirkstis, ugunskuru, kuri nekad nav pārstājuši kurties mūsu gēnos un kolektīvajā bezapziņā.
Un modernā pasaule pazūd tūkstošgažu jūrā, āda tiek pārkosta, un caur to sūcas aizgājušo laiku upuru un dievu asinis.

Tiem, kas ir lasījuši kādas no "Mitago meža" cikla grāmatām, ļoti patiks "Twilight of the world" albūms, bet apokaliptiskā dziesma "Eternal winter" man atgādina James Herbert grāmatu "Domain", kur pēc atomkara žurkas pārņem pasaules dominanci.

Te būs pāris mūzikas paraugi:
Algiz.mp3 un The call.mp3

Wolfsblood arī ir izdevis savu pirmo mūzikas video, kuru varat dabūt še: http://wolfsblood.woods.ru/music/goddess_e.html

Cita starpā arī iesaku palasīt mākslinieka izveidoto pagānistiskās mūzikas web zine: http://seidr.woods.ru/

/Negaiss/