t.i., pirmspanku laika mūzika ar pankiskām iezīmēm, bet viņa kopumā darīja savu lietu un vēlāk panku žanram nemaz nepievienojās.

Ja tā padomā, tad Patti Smith ir arī pirmā īstā solo sieviešu dziedātāja rokmūzikā, pirms tam sievietes pārsvarā izmantoja skaisto actiņu dēļ kā aizmugures piedziedātājas.

Teksti dziesmām pārsvarā ir spēcīgi, raupji un izteiksmīgi, nekāds glam vai piekāpšanās publikai. Pašas melodijas no lēnām un mazleit pieklusinātām balādēm (Ghost dance), līdz pilnīgam ģitāru un balss ārprātam (My Generation), citas vienkārši ir ļoti skaistas dziesmas (Pissing in a River).
Neesmu gan vēl klausījies kādu viņas albūmu pēc 1979. gada, nav sanācis.

Velti teikt, ka Patti Smith ir viena no manām mīļākajām dziedātājām!